sirds pukst vienā elpas vilcienā

divos pieskārienos

nakts aizskrien ātri

kā Parīzes vilciens tais naktīs

kurās klaiņojām

pa Monmartras ziedu dārziem

kuras es gleznoju uz Tavas daiļās miesas

ar saviem skūpstiem

sirds pukst tik strauji

kā pirmo reizi, kad satikāmies

un mūsu acu skatieni jau

bija iemīlējušies

mēs to vēl nezinājām...

abas

cik mēs kaislīgas un saldas

viena ar otru spējam būt

savienoties un

NEAIZGŪT...