katram pienāk brīdis, kad cilvēks jūtas iztukšots...

nav nekā iekšā, klusums... tāda kā identitātes krīze..

un Tu jūti, ka kaut kas atkal mainīsies...

un, ja Tu ieklausies savā klusumā, tad viņš saka:

atslābsti, ņem to visu viegli,

spēlējies, kā ar smiltīm...

Tev ne no kā nav jābaidās, jo Tu dari to,

kas Tev šobrīd jādara...

Un tā nu es sapratu tagad, ka

atkal jau vēlos mainīties

šoreiz atļauju visam mainīties pašam...

kā Jums tās lietas notiek dzīvē?